Logo Passei Direto
Buscar
Material
páginas com resultados encontrados.
páginas com resultados encontrados.
left-side-bubbles-backgroundright-side-bubbles-background

Crie sua conta grátis para liberar esse material. 🤩

Já tem uma conta?

Ao continuar, você aceita os Termos de Uso e Política de Privacidade

left-side-bubbles-backgroundright-side-bubbles-background

Crie sua conta grátis para liberar esse material. 🤩

Já tem uma conta?

Ao continuar, você aceita os Termos de Uso e Política de Privacidade

left-side-bubbles-backgroundright-side-bubbles-background

Crie sua conta grátis para liberar esse material. 🤩

Já tem uma conta?

Ao continuar, você aceita os Termos de Uso e Política de Privacidade

left-side-bubbles-backgroundright-side-bubbles-background

Crie sua conta grátis para liberar esse material. 🤩

Já tem uma conta?

Ao continuar, você aceita os Termos de Uso e Política de Privacidade

left-side-bubbles-backgroundright-side-bubbles-background

Crie sua conta grátis para liberar esse material. 🤩

Já tem uma conta?

Ao continuar, você aceita os Termos de Uso e Política de Privacidade

left-side-bubbles-backgroundright-side-bubbles-background

Crie sua conta grátis para liberar esse material. 🤩

Já tem uma conta?

Ao continuar, você aceita os Termos de Uso e Política de Privacidade

left-side-bubbles-backgroundright-side-bubbles-background

Crie sua conta grátis para liberar esse material. 🤩

Já tem uma conta?

Ao continuar, você aceita os Termos de Uso e Política de Privacidade

left-side-bubbles-backgroundright-side-bubbles-background

Crie sua conta grátis para liberar esse material. 🤩

Já tem uma conta?

Ao continuar, você aceita os Termos de Uso e Política de Privacidade

left-side-bubbles-backgroundright-side-bubbles-background

Crie sua conta grátis para liberar esse material. 🤩

Já tem uma conta?

Ao continuar, você aceita os Termos de Uso e Política de Privacidade

left-side-bubbles-backgroundright-side-bubbles-background

Crie sua conta grátis para liberar esse material. 🤩

Já tem uma conta?

Ao continuar, você aceita os Termos de Uso e Política de Privacidade

Prévia do material em texto

!””! !””! !””! 
!””! !””! !””!  
Modulo II 
Ede Yor uba  
  
Wassi Kamal Amoussa  
 
 
  
CONTEÚDO PROGRAMÁTICO 
1- Revisão das formas nega�vas e interroga�vas. 
2- Revisão do presente 
3- Os lugares 
4- Expressão escrita e oral (Áudio / vídeo) 
5- O passado 
6- Os adje�vos possessivos 
7- História (Relação e diferença entre o povo Yorubá e Nagô) 
8- Expressão escrita e oral (Áudio/vídeo) 
9- Os pronomes possessivos 
10- O plural em yorubá 
11- Os adje�vos qualificados 
12- Cultura- (O casamento dentre da cultura Yorubá) 
13- Expressão escrita e oral (Áudio/vídeo) 
14- Os pronomes demonstra�vos 
15- As cores 
16- História (Os meses do ano) 
17- As estações 
18- O futuro 
19- Expressão escrita e oral (Áudio e Vídeo) 
20- Cultura- (Ifá) 
21- Cultura- (Processo de iniciação do culto egun) 
 
 
1 
 
1-A forma negativa e 
interrogativa 
 
-OS PRONOMES PESSOAIS 
MO   ↣ Eu 
O       ↣ você       Exemplo : Mo ns ọ		 yoruba 
Ó       ↣ ele / ela 
A       ↣ nós 
Ẹ	        ↣ vocês 
w ọ	n   ↣ eles / elas 
 
 
-OS PRONOMES PESSOAIS TÓNICOS 
EMI 
IW Ọ 
OÚN 
AWA 
ẸYÍN 
 
AWỌN 
  
Exemplo :               Tani ?                      émi ni . 
 
 
- O Verbo ESTAR / SER 
2 
 
wà J ẹ̀ 
mo wà mo j ẹ̀ 
o wà o j ẹ̀ 
ó wà ó j ẹ̀ 
a wà a j ẹ̀ 
ẹ wà ẹ j ẹ̀ 
wọn wà wọn j ẹ̀ 
 
Exemplo : A wà ni ilé Exemplo : Mo j ẹ̀ olúk ọ 
 
 
-O VERBO TER 
NÍ 
mo     ní 
o        ní 
ó         ní 
a         ní 
ẹ         ní 
w ọ n   ní 
 
Exemplo : mo ní ọ dún 24. 
 
 
 
 
 
3 
 
A NEGAÇÃO 
 
com as frases afirma�vas 
 
Sujeito + ko + verbo no infini�vo + complemento 
 
Exemplo : 
afirmação : Mo nlọ si ọjà. 
Negação : Mi ko lọ si ọjà. 
 
   Obsevação 
 “mo” vira “mi” na negação 
 
 
Com as frases interroga�vas / respostas diretas 
 
sujeito + kii + verbo + complemento 
ou 
Pronome / adverbo + kọ 
 
Exemplo : 
 -Abúro mi kii jẹ ẹran malú. 
 -Ibi kọ! 
 -Emi kọ! 
4 
 
 
Com as frases impera�vas 
 
Má + verbo + complemento 
 
Exemplo : 
Jadé si itá ⇢ má jadé si itá. 
 
Adasé 1 : C oloquem as frases na forma nega�va. 
1-Mo ní ẹbi nlá kan. 
2-A ntá burẹdi. 
3-oúnjẹ náà dùn. 
4-oogun náà korò. 
5-Wọ ilé. 
 
Adasé 2 : Coloquem as frases na forma nega�va. 
1- Mo nri gbogbo eniyan. 
2- Awọn oṣiṣẹ npẹ pada si ilé. 
3- Aburo mi tun nlọ si ile-iwé. 
4- Ọmọbinrin naa nwo apa ọtun a� apa osi koto sọdá ọnan. 
5- Nọọsi yi ma nrẹrin nigbagbogbo. 
6- Ẹnikan nkán ilẹkun. 
7- Ana gá ju mi lọ. 
8- Iṣoro yi rọrun la� yanju. 
9- Mo sọ gbogbo awọn idahun 
5 
 
10-Mo lọ si itá. 
11-Mo nronu nipa nkankan. 
12-Ayinla � pari irin-ajo rẹ. 
 
Exemplo : Ibo ni o nl ọ ? ṣé o ti nlọ ni? 
 
6 
 
- A INTERROGAÇÃO 
Palavra interroga�va + sujeito + verbo…+ ? 
ou 
ṣ é + sujeito + verbo + complemento + 
ni + ? 
como ? bawo? 
O que / que ? kini? 
quem ? tani? 
porque ? nitori kini? 
onde ? nibo? 
Qual? ....................................................................................................................... Ewo? 
 Quanto? .............................................................................................................. Melo/Eelo? 
 Igba ewo / Nigba ewo? .. Quando? 
 
 
Adasé 1 : Coloquem as frases na forma interroga�va. 
1- ……………... ni ologbo ná wà? 
2.............a yoo ṣéré, loni tabi ọla? 
3…………..iya rẹ wà si? 
4………… o ko wá? 
5………….? ọmọ ile-iwe ni tabi olukọ? 
6…………. o má njẹ ? 
7…………. pẹ ni áàrọ yi? 
8…………. nṣẹlẹ si ọ? 
9…………. orúkọ rẹ ? 
10………...wọn ngbé ? 
11- O ti lọ si ilú Bahia. 
12- Ori tun nfọ ẹ . 
13- Ẹ ní owo. 
14- Awọn iwin wà. 
15- Ẹ ní ẹnikan lati ran yin lọwọ. 
 
2- O PRESENTE 
 
SUJEITO + N + VERBO + COMPLEMENTO 
 
 Exemplo : Mo nlọ si ilé-iwé. 
 
Alguns verbos………………… 
 
7 
 
 
Ada ṣ é 1 : Coloquem as frases no presente. 
 
1-/ Ọmọkunrin naa (lọ) si ilé-iwé. 
2-/ Bawo ni o ma (jẹ)? 
3-/ Mo (wọn) ṣuga. 
4-/ Ṣe o ma (mú) Tii ? 
5-/ ṣ é orẹ rẹ ma (lú) duru? 
 
 
8 
Ver ri 
Escriver kọ́ 
Amar fẹran 
Dar fún 
Brincar ṣéré 
Ler ká 
Entender yé 
Ter ní 
Saber mọ 
Estudar kọ 
Pensar ronú 
Trabalhar ṣiṣẹ́ 
Falarsọ̀rọ̀ 
Sorrir rẹrìn 
 
Amar nifẹ 
 
 
 
Ada ṣ é 2: Coloquem as frases no presente. 
 
1-/ Kini o ( ṣé) ? 
2-/W ọ n ( wọ) ẹwú won fi lọ si ilé-iwé. 
3-/ A (fọ) aṣọ arabinrin wa . 
4-/ Ki lodé � o (súnkún)? 
5-/ Ẹ (sé) ewa a� ir ẹsi. 
6-/Nitori kini ẹ (da) omi si ilẹ? 
7-/ Baba mi (bọ) ni ilé. 
8-/ Abúro mi (jẹ́) wara. 
9-/ A (padé) baba r ẹ . 
10-/baba mi (sọrọ) pẹlu ibatan mi. 
 
Adase 3 : Coloquem as frases no presente. 
1-Mo (ká) awọn eso ninún ọgba. 
2- Babatunde ma (ká) iwe iroyin ṣaaju ki ó tó lọ si ibiṣẹ. 
3- Awọn ọmọdé (ṣéré) ninún ọgba lakoko � mo nsé ounjẹ . 
4- O (gbé) nitosi okún, oriré ni! 
5- Ọkọ ayọkẹlẹ tuntun rẹ wú mi. 
9 
 
6- O (mu) awọn alá rẹ fun awọn nkan o�tọ . 
7- Awọn igi (padanu) awọn éwé wọn. 
8- A fẹran akara oyinbo. 
9- Awọn ọmọdé ma (ṣe) adasé wọn nigba� wọn ba pada la� ile-iwe. 
10- Ṣé otutu (mú) ẹ ni? 
 
 
3- Os lugares 
10 
Banco → Ilé ìfowópamọ́ 
Hospital → ile iwosán 
Deserto → Aṣálẹ̀ 
A terra → Ilẹ̀ 
A floresta → Igbó 
Parking → Ọgbá / àgbàlá 
O mar → Òkun 
O céu → Ojú sánmà / òfúrufú 
O sol → Oòrùn 
A lua → Òṣùpá 
Estrelas → Àwọn ìràwọ̀ 
 
Escola → Ilé-iwé 
Universidade → Yunifasi� 
Academia → Ilé-idaray 
Centro da cidade → Áàrin-ilú 
Cinema → Sinima 
 
		
4- EXPRESSÃO ESCRITA E ORAL 
 
 
5- O passado 
 
SUJEITO + (TI) + INFINITIVO DO VERBO + COPLEMENTO 
 
Exemplo : Mo ti rí ẹ . 
Adase: Coloquem as frases no passado. 
11 
Montanha → Òkè 
Praia → Etí òkún 
 
1- Mo (kọ) iwé pẹlú ikọwé. 
2- Ó (fẹ́ràn) ápùlù naa. 
3- Ó (fun) ní owo. 
4- Ó (gbá) tẹnísì. 
5- Ó (ká) iwé. 
6- Ọrọ mi (yé) ẹ . 
7- Ó (ní) ologbo. 
8- Ó (mọ) orẹ́ mi. 
9- Á (rò) pé Súpániṣi rọrùn ni. 
10- Ẹ (ṣiṣẹ́) nibi. 
11- wọn (rẹ́rìn). 
 
 
6- OS ADJETIVOS POS s ESSIVOS 
mi 
r ẹ 
rẹ̀ Exemplo : baba wa nsún. 
wa 
yin 
w Ọ n 
 
Adaṣé : Complete as frases com os adje�vos 
possessivos equivalentes. 
1- Baba ni ọkọ ayọkẹlẹ. Ọkọ ayọkẹlẹ …………...ni. 
2- A ṣé adaṣé…………..ki a to lọ ṣéré. 
12 
 
3- Ṣé aja wa ni ? Bẹẹni,…………..ni. 
4- Mo ní awọn bata dudu. Awọn bata ……....ni. 
5- Gbogbo wa ní awọn ikọwe pupa. Awọn ikọwe………....ni. 
6- Wọn ní iwé itumọ meji. Awọn iwe itumọ………....ni. 
7- Mo ní arakunrin meji. Awọn arakunrin……….. ni wọn. 
8- O ní filá dudu kan. Filá…………. ni 
9- Ẹ ní kẹkẹ kan. Kẹkẹ ………..ni. 
10- Ó ní orẹ kan. Orẹ…………...ni. 
 
7- História (Relação e diferença 
entre o povo Yorubá e Nagô) 
 
8- EXPRESSÃO ESCRITA E ORAL 
 
9- Os pronomes possessivos 
 
Temi 
Tirẹ 
Tir ẹ̀ 
�wa 
Tiyin / Tẹyin 
13 
 
�wọn 
Awọn Temi 
Awọn �rẹ 
Awọn �r ẹ̀ 
Awọn �wa 
Awọn �yin 
Awọn �wọn 
 
Exemple: Arabinrin mi niyi. �rẹ nkọ ? 
 
Adaṣé : Complete as frases com os pronomes possessivos 
equivalentes. 
1- Awọn arakunrin mi nṣéré ninu ọgba. Ibo ni …………. wà? 
2- Ṣé o lé yá mi ni ikọwé rẹ ? Mo sọ…………….. nu. 
3- Mo fẹran ilú rẹ ṣugbọn mo fẹran…………..julọ. 
4- Mo fọ ọkọ ayọkẹlẹ mi. Achabi naa fọ …….... 
5- A ṣé ayẹwo awọn ẹkọ wa. Njẹ o � ṣé ayẹwo …………..? 
6- Awọn ọmọ rẹ ma ngbọran dáràdárà ṣugbọn ……….rara. 
7- Ilé wa ní awọn yara mẹfa. …………..nkọ? 
 
 
 
14 
 
10- O PLURAL 
 
 
 
15 
 Iwé 
 Awon iwé 
 Oko-ayokele 
 Awon oko-ayokele 
 Igi 
 Awon igi 
 
 
11- OS ADJETIVOS QUALIFICATIVOS 
 
Tuntun 
Tobi ------------ Titobi 
Kuru ------------ Kukuru 
Gún ------------ Gúngún 
Gá ------------ Gigá 
Rẹwá ------------- Ẹ l ẹ wa 
16 
 Ododo 
 Awon ododo 
Ilé Awon ilé 
Erankó Awon eranko 
Eniyan Awon éniyan 
Obí Awon obí 
Ilé iṣẹ Awon ilé iṣẹ 
Ilú Awon ilú 
Aworan Awon aworan 
 
Kóró ------------- Kikóró 
Dún ------------- Dúndún 
Kéré ------------- Kékéré 
Mọ́ ------------ Mimọ́ 
Dọ� ----------- Didọ́� 
Kún ------------ Kúnkún 
Bàjẹ ------------- Bibàjẹ 
 
 Exemplo : Mo rá ilé tuntun kan. 
 
12- Cultura ( O casamento dentre 
da cultura Yorubá) 
 
13- EXPRESSÃO ESCRITA E ORAL 
 
14- OS PRONOMES DEMONSTRATIVOS 
 
E YI		 			
E YẸN		 Exemplo : Iján eyi   
17 
 
AW	ọ	N			EYI			 Awon eyi ni mo fẹ  
AWON			 E YẸN	 		
		
Adaṣé:				Complete			as			frases			com			os			pronomes			demonstrativos			
equivalentes.	 		
1-			Má			�i			ọwọ			kan			ohun			ọgbin….……..2-			bojuto			aworan			to			lẹwa………			fun			mi!	 		
3-			Talo			nì			awọn			nkan……...			lori			ilẹ?	 		
4-			Ni			igba			ooru			………..,			a			yoo			lọ			si			ilú			Rio			de			janeiro			fun			ọjọ			diẹ.	 		
5-			Awọn			ọmọ			………			ndagbá.	 		
6-			Mo			nrò			pé			awọn			ọmọ………..			njẹ			iyà.	 		
7-			Kini			orukọ			ọkunrin………...			ti			o			sọro			rẹ			fun			mi?	 		
8-			A			gbọdọ			da			awọn			ododo			………….nu,			wọn			ti			gbẹ.	 		
9-			Eyi			ni			wọn			fẹ			tabi			…………?	 		
10-			Mo			fẹran			kẹkẹ………...			ti			nlọ.	 		
 
15- As cores 
 
18 
 dudu 
 awọ-resuresu 
 
 
EXEMPLO 
- ilé mi funfun 
- Bátá mi dudu 
- Awọn iwé tuntun naa pupa 
- Ó ní asọ oni awọ-ewe 
19 
 funfun 
 awọ oju-ọrún 
 awọ-ewe 
 pupa rusurusu 
 pupa 
 irú awọ kanàwọ dudu 
 
 
16-História- (Os meses do ano) 
Awọn osú ọdún 
 
20 
 Ṣẹ́rẹ́ → Janeiro 
 Èrele → Fevereiro 
 Ẹrẹ́nà → Março 
 Igbe → April 
Èbìbí → Maio 
Òkúdù → Junho 
 Agẹmọ → Julho 
Ògún → Agosto 
Ọ� wẹwẹ̀ →Setembro 
Ọ� wàrà →Outobro 
 
 
 
17- AS ESTAÇÕES 
Awọn igba 
 
21 
 Bélú →Novembro 
Ọpẹ́ → Dezembro 
 otutu 
 gbona 
 
 
 igba ojo 
 
Exemplo: 
Anà ni igba otutu tán nibi. 
Òní ni igba ooru bẹrẹ. 
Otutu ma nmú ní igba otutu nibi. 
 
18- O futuro 
SUJEITO + Y o O + VERBO NO INFINITIVO + 
COMPLEMENTO 
 
Exemplo : A yoo lọ si ilé-iwé. 
 
22 
 igba yin-yin 
 igba ooru 
 igba afẹfẹ 
 
 
 Observação 
No futuro “mo” vira “mi” 
 
Adase: Coloquem as frases no futuro. 
1- mo (padé) rẹ loni. 
2- Ni ọjọ aíku a (lọ) si ọdọ iya-iya wa. 
3- Ti o ba � ní ọdún 18 ó (ní) anfani la� 
wakọ bi arabinrin rẹ. 
4- A (mù) �i. 
5- A (duro) ni ọjọ kan fikun. 
6- Alabi a� Adúbi (sé) ounjẹ. 
7- ṣé ẹ (wá) ni ipari ọsẹ � nbọ? 
8- ṣé a (padé) lọlá ni? 
9- Ni ọdún � nbọ wọn (lọ) si africa. 
10- Oju ọjọ (dara) ni igba ooru yi… 
 
19- Expressão escrita e oral 
23 
 
 
20- CULTURA- IFÁ 
 
21- CULTURA- Processo de 
iniciação do culto egun. 
 
 
 
 Prof.  
WASSI KAMAL AMOUSSA  
 
24

Mais conteúdos dessa disciplina